Līgo un Jāņu ēdieni un receptes

Līgo un Jāņu ēdieni un receptes. Vasaras mēnešu gaidītākais notikums – Līgo un Jāņi – svētki, kas priecē ikviena sirdi. Atrasties pie dabas, un baudīt to! Būt kopā ar ģimeni, draugiem un kaimiņiem. Svinēt dzīvi, dejot un dziedāt līdz saule uzausīs.

Es nezinu kā Jūs, bet es šos svētkus gaidu ar lielu nepacietību. Tas ir laiks, kad var vienkārši un nesteidzīgi baudīt. Redzēt, ka tik daudzi kļūst laimīgi un atbrīvoti. Ēst un dzer uz lielu nebēdu!

Šajā rakstā apskatīsim, kādas tradīcijas ir pieņemtas svinēt un, protams, klāt galdu. Parunāsim par populārāko Līgo un Jāņu ēdienu. Un iepazīsimies ar dažādām Līgo un Jāņu receptēm.

“Jāņa tēvs alu dara
Baltā bērza muciņāi;
Jāņa māte sieru sēja
Baltā linu audeklāi.”

Kas ir Līgo un Jāņi?

Līgo un Jāņi jeb tos parasti dēvē vienkārši par Jāņiem vai arī par vasaras saulgriežu svētkiem. Lai gan īstenībā, saulgrieži jeb solstīcija ir moments, kad saulei ir vislielākā deklinācija (vasaras saulgrieži) vai vismazākā deklinācija (ziemas saulgrieži). Dažreiz saulgriežus sauc arī par saulstāvjiem, jo pirms un pēc saulgriežiem Saule vairākas dienas gandrīz nemaina savu maksimālo augstumu virs horizonta. Vasaras saulgriežu laikā ir visgarākā diena un visīsākā nakts, bet ziemas saulgriežos — visīsākā diena un visgarākā nakts. Terminatora līnija saulgriežu laikā pieskaras arktiskajam un antarktiskajam polārajam lokam. Vasaras saulgrieži ziemeļu puslodē ir 20., 21. vai 22. jūnijā un iezīmē astronomiskās vasaras sākumu.

Tradicionālo Līgo un Jāņu galds

Ja tā varētu teikt, Jāņi ir ģimenes, kaimiņu un draugu sanākšanas svētki, kad visi kopā līksmo un sagaida vasaras iestāšanos.

Pie saminiekiem, kuriem notiek svētki, namatēvu un namamāti Jāņu vakarā godā par Jāņa tēvu un Jāņa māti, savukārt visi pārējie tiek saukti par Jāņa bērniem.

Jāņa tēvs un Jāņa māte sagaida viesus ar pašbrūvētu alu un paštaisītu sieru, izsaka pateicību par vainagiem un zālēm un aicina Jāņa bērnus pie galda.
Tradicionāli Līgo svētku galds tiek pušķots ar Jāņu zālēm. Jāņu dienas mielasta pamatā ir piena produkti – pārsvarā siers vai biezpiens ar zaļumiem; maize; cūkgaļa un miežu alus. Jāņu siers un citi ēdieni apļa formā simbolizē sauli un pasauli. Laužot pa gabalam no siera, katrs paņem sev daļu saules spēka. Līgo svētku tradīcija ir arī alus gatavošana un dzeršana. Alus simbolizē saimnieka darba sparu, apstrādājot laukus, iesējot labību, novācot ražu.

Ticējumi par Jāņu ēdienu

Jāņiem alu darot, nedrīkst laist svešus cilvēkus klāt, jo tad alus nerūgst.
Jāņos (arī citos svētkos) pie alus kausa pirmajam jāiet saimniekam, ja cits ies, tad tam pielips nelaime.
Jāņu vakarā uz ganībām jāiet līgot un sieru ēst, lai govīm svētība pieliptu.

Mūsdienu Līgo un Jāņu galds

Par galveno Līgo svētku ēdienu 75% aptaujas dalībnieku nosaukuši Jāņu sieru, par to liecināja 2019. gada veiktā pētījumu centra SKDS aptauja. Un domājams, ka arī šogad un turpmākos gadus, tas nemainīsies.

Kur tad īstu Līgo un Jāņu galdā neiztikt bez šašļika; alus un kvasa; pīrāgiem un plāstmaizēm. Svaigiem zaļumiem, no pašmāju siltumnīcām un laukiem. Tikko parādījušām zemenītēm.

Jāņu siers

“Es sasēju Jāņa sieru
Deviņiem stūrīšiem,
Lai redzēja Jāņa bērni,
Jāņa nakti sanākuši.”

Jāņu siera recepte iekļauta jau pirmajā latviski iespiestajā oriģinālajā pavārgrāmatā „Latviska pavāru grāmata; muižas pavāriem par mācību visādus kungu ēdienus gārdi vārīt un sataisīt” (1796).

2005. gadā ikgadējā Latvijas novadu Siera dienā Limbažos ķimeņu siers tika pasludināts par „Siera karali”. 2014. gada 18. augustā biedrība „Siera klubs” Pārtikas un veterinārajam dienestam nosūtīja iesniegumu ar lūgumu izskatīt pieteikumu Jāņa siera iekļaušanai Eiropas Savienības produktu reģistrā „Garantētās tradicionālās īpatnības”. 2014. gada 15. oktobrī pieteikums tika iesniegts Eiropas Komisijā, kas 2015. gada 13. novembrī, pieņemot regulu 2015/2045, to apstiprināja.

Lai sieru varētu pārdot ar nosaukumu „Jāņu siers”, ražotājam jābūt iekļautam Garantētu tradicionālo īpatnību produktu reģistrā un siers jāražo atbilstoši tajā noteiktajai produkta specifikācijai. Patlaban „Jāņu sieru” drīkst ražot un pārdot seši Latvijas uzņēmumi — Valmieras piens, Dundagas pienotava, Lazdonas piensaimnieks, Rankas piens, Piensaimnieku kooperatīvā sabiedrība „Straupe” un Jaunpils pienotava.

Jāņu siera receptes:

Šašliks

Par šašliksdēvē ēdienu, kas ir uz atklātas uguns vai kokoglēm cepti uz iesma uzsprausti gaļas gabaliņi. Izmanto cūkas, aitas, liellopa vai vistas gaļu, bieži vien to iepriekš sagatavojot marinādē.

Latvijā izdotajās pavārgrāmarās šašlika receptes parādās jau pirms Otrā pasaules kara, tomēr plašu popularitāti tas ieguva 1970. gados Latvijas PSR laikā, kad šašliks kļuva par ierastu ēdienu Jāņos.

Vārds „šašliks” latviešu valodā ienācis no krievu vārda „шашлык”, kam pamatā tjurku vārds „šišlyk”. Bieži gan runā, gan rakstos vārdā lietots „ļ”, nevis „l”. Iespējams, kļūda radusies, jo latviešu valodā lielākoties aiz šņāceņa „š” sastopams mīkstināts līdzskanis, piemēram, „šļakatas”, „košļāt”. Aizgūtajā vārdā „šašliks” mīkstināta līdzskaņa nav.

Šašlika receptes:

Alus un kvass

“Dar’, bāliņi, miežu alu,
Dod Jāņam padzerties;
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.”

Alus

Alu un kvasu varētu nosaukt par neatņemamu Līgo un Jāņa galda sastāvdaļu.

Alus ir viens no vecākajiem pasaules dzērieniem. Ir vēsturiski pierādīts, ka jau 3000 g. p.m.ē. Ēģiptē tika gatavots alum līdzīgs dzēriens no graudu iesala. Vecākā alus darītava tika atrasta Nefertiti templī (datēta 15.-14. gadsimts p.m.ē.).

Alus ir salīdzinoši viegli pagatavojams apreibinošs dzēriens, tāpēc sākotnēji Eiropā to lietoja tikai nabadzīgi cilvēki, tomēr drīzumā alus kļuva par augstākās sabiedrības iecienītu dzērienu. Agrāk alu ražoja gandrīz katrs zemnieks.

Pateicoties savvaļas bitēm ļoti strauji attīstījās alus ražošana izmantojot medu. Latvijā šādu alu sauca par „miestiņu” jeb „medalu”.

Kvass

Kvass ir dzēriens, ko iegūst, raudzējot kvasa misas maisījumu ar mikroorganismu kultūru raugu, pēc raudzēšanas tam pievienojot vai nepievienojot cukuru un citas pārtikas izejvielas un pārtikas piedevas. Faktiskais spirta daudzums kvasā nepārsniedz 1,2 tilpumprocentus. Kvasa ražošanā neizmanto saldinātājus un aromatizētājus, bet kvasu var bagātināt ar vitamīniem un minerālvielām. Lai nesabojātu kvasa dabīgumu, nedrīkst pievienot konservantus.

Izvēlies kvasu – putojošu dzērienu ar izteiktu rudzu maizes garšu un aromātu, kura sastāvā nav sintētiski aromatizētāji un krāsvielas un saņem sev garšīgu atspirdzinājumu karstā dienā vai siltā vasaras vakarā!